From the 3rd of February 2014 to 20th of August 2014 the NGO "Jaunatnes Čemodāns" realizes an International youth initiative project "Connected by rivers!" in the framework of the EU programme "Youth in Action". Teams from Latvia and Poland take part in it.

Ziņas par Eiropas Parlamentu

Eiropas Parlaments


Oficiālā Eiropas parlamenta mājaslapa: http://www.europarl.europa.eu/portal/en

Eiropas Parlaments (EP) ir Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņu vēlēta (vienīgā tieši ievēlētā) ES institūcija, kuras galvenā mītne irImmeuble Louise Weiss Strasbūrā (Francija), kur notiek plenārsesijas un kas ir EP oficiālā rezidence, kā arī Espace Léopold komplekss Briselē (Beļģija), kur notiek sagatavošanās sanāksmes un neplenārās sesijas. Kaut arī Eiropas parlamentam ir likumdošanas vara, tam nav likumdošanas iniciatīvas, kāda parasti ir nacionālajiem (valstu) parlamentiem. Kopā ar Eiropas Savienības Padomi tā veido bikamerālu likumdošanas institūciju un tiek vērtēta kā viena no varenākajām pasaules likumdošanas institūcijām. Parlaments un Padome veido ES augstāko likumdošanas orgānu. Tomēr to vara kā tāda ir ierobežota to pilnvaru robežās, ko deleģējušas ES dalībvalstis.
Parlamentu veido 785 deputāti, kurus ievēl pasaules otrs lielākais demokrātiskais elektorāts (lielākais ir Indijā) un pasaulē lielākais starpnacionālais elektorāts (2004. gadā bija 342 miljoni vēlētāju). Parlamenta hierarhiskā struktūra sastāv no prezidenta (kuru ievēl Parlaments), ģenerālsekretāra, 14 viceprezidentiem, 17 komitejām un darba grupām. Parlamentā ir pārstāvētas gandrīz 100 politiskās partijas, kas apvienojas frakcijās, kuras ietver visu Eiropas politisko ideoloģiju spektru.
Eiropas Parlamenta sēžu zāle

Parlamenta darbība
Parasti Parlamentā jaunais priekšlikums nonāk caur kādu no komitejām. Plenārsēdēs priekšlikums tiek diskutēts, un Parlaments balso par priekšlikumu. Lai priekšlikumu pieņemtu, vairumā gadījumu tiek pieprasīts absolūtais balsu vairākums. Eiropas Parlamenta spēja ietekmēt lēmumu ir atkarīga no procedūras, kura tiek izmantota. ES ir sekojošas lēmumu pieņemšanas procedūras:
  • koplēmumu pieņemšanas procedūra;
  • sadarbības procedūra;
  • piekrišanas procedūra.
Neviena no ES institūcijām nevar pieņemt likumus viena pati, tām ir jāņem vērā arī citu institūciju viedokļi: Eiropas Komisija iesniedz priekšlikumus, par kuriem tiek diskutēts Eiropas Parlamentā, pirms tiek pieņemts galīgais lēmums Ministru Padomē. Noteiktos gadījumos Parlaments var apturēt vai, atsevišķos, pat noraidīt lēmumu. Dažreiz Parlaments var darboties tikai kā padomdevējs. Lēmumu pieņemšanas procedūras, pēc kurā vadīties ir noteikta ES pamatlīgumos.
Parlamenta sekretariāts, tā administratīvais orgāns, atrodas Luksemburgā.

!!!Pēdējās Eiropas Parlamenta vēlēšanas notika 2014. gadā.!!!

Vēlēšanu statistika:
Salīdzinot ar 2009. gada vēlēšanām, lai gan neliels, tomēr vērojams sieviešu skaita pieaugums Parlamentā – 36,88 procenti 2014. gadā salīdzinājumā ar 35,05 procentiem 2009. gadā. Savukārt atkārtoti ievēlēto EP deputātu skaits gandrīz nav mainījies – 2014. gadā 49,4 procenti deputātu ir atkārtoti ievēlēti (2009. gadā tiek bija 49,59 procenti).
Maksimālie un minimālie rādītāji:
  • Vecākais deputāts – Emmanouil Glezos no Grieķijas (GUE/NGL, dzimis 1922. gadā)
  • Jaunākais deputāts - Anders Primdahl Vistisen no Dānijas (ECR, dzimis 1987. gadā)
  • Visvairāk sieviešu – Maltas delegācijā (66,67%)
  • Vismazāk sieviešu – Lietuvas delegācijā (9,09%)
  • Visvairāk atkārtoti ievēlēto deputātu – Vācijas delegācijā (69,79%)
  • Vismazāk atkārtoti ievēlēto deputātu – Grieķijas delegācijā (0% t.i. visi grieķu deputāti ievēlēti pirmo reizi)

Par EP priekšsēdētāju atkārtoti ievēl Martinu Šulcu no Vācijas, kurš vadīs Parlamentu līdz 2017. gada janvārim.



Latvijas deputāti darbosies astoņās EP komitejās: Sandra Kalniete, Andrejs Mamikins un Iveta Grigule darbosies Ārlietu komitejā, Valdis Dombrovskis — Budžeta komitejā, Artis Pabriks — Starptautiskās tidzniecības komitejā. Tatjana Ždanoka būs Nodarbinātības komitejas un Lūgumrakstu komitejas locekle, Krišjānis Kariņš turpinās darboties Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā, savukārt Roberts Zīle — Transporta komitejā. Iveta Grigule bez Ārlietu komitejas darbosies arī Drošības un aizsardzības apakškomitejā.
________________________________
Izmantotie avoti: 
1. http://lv.wikipedia.org/wiki/Eiropas_Parlaments
2. http://www.europarl.europa.eu/news/lv/news-room/content/20140708STO51844/html/Jauniev%C4%93l%C4%93tie-EP-deput%C4%81ti-fakti-un-skait%C4%BCi
3. http://www.elections2014.eu/lv/news-room/content/20140630IPR51020/html/Par-EP-priek%C5%A1s%C4%93d%C4%93t%C4%81ju-atk%C4%81rtoti-iev%C4%93l-Martinu-%C5%A0ulcu
4. http://www.europarl.lv/lv/jaunumi/2014/julijs/press-release-2014-july-4.html;jsessionid=A14721D2DC8794137630
DB3E8614FE18

Комментариев нет:

Отправить комментарий