Eiropas Parlaments
Eiropas Parlaments (EP) ir Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņu vēlēta (vienīgā tieši ievēlētā) ES institūcija, kuras galvenā mītne irImmeuble Louise Weiss Strasbūrā (Francija), kur notiek plenārsesijas un kas ir EP oficiālā rezidence, kā arī Espace Léopold komplekss Briselē (Beļģija), kur notiek sagatavošanās sanāksmes un neplenārās sesijas. Kaut arī Eiropas parlamentam ir likumdošanas vara, tam nav likumdošanas iniciatīvas, kāda parasti ir nacionālajiem (valstu) parlamentiem. Kopā ar Eiropas Savienības Padomi tā veido bikamerālu likumdošanas institūciju un tiek vērtēta kā viena no varenākajām pasaules likumdošanas institūcijām. Parlaments un Padome veido ES augstāko likumdošanas orgānu. Tomēr to vara kā tāda ir ierobežota to pilnvaru robežās, ko deleģējušas ES dalībvalstis.
Parlamentu veido 785 deputāti, kurus ievēl pasaules otrs lielākais demokrātiskais elektorāts (lielākais ir Indijā) un pasaulē lielākais starpnacionālais elektorāts (2004. gadā bija 342 miljoni vēlētāju). Parlamenta hierarhiskā struktūra sastāv no prezidenta (kuru ievēl Parlaments), ģenerālsekretāra, 14 viceprezidentiem, 17 komitejām un darba grupām. Parlamentā ir pārstāvētas gandrīz 100 politiskās partijas, kas apvienojas frakcijās, kuras ietver visu Eiropas politisko ideoloģiju spektru.
Eiropas Parlamenta sēžu zāle
Parlamenta darbība
Parasti Parlamentā jaunais priekšlikums nonāk caur kādu no komitejām. Plenārsēdēs priekšlikums tiek diskutēts, un Parlaments balso par priekšlikumu. Lai priekšlikumu pieņemtu, vairumā gadījumu tiek pieprasīts absolūtais balsu vairākums. Eiropas Parlamenta spēja ietekmēt lēmumu ir atkarīga no procedūras, kura tiek izmantota. ES ir sekojošas lēmumu pieņemšanas procedūras:
- koplēmumu pieņemšanas procedūra;
- sadarbības procedūra;
- piekrišanas procedūra.
Neviena no ES institūcijām nevar pieņemt likumus viena pati, tām ir jāņem vērā arī citu institūciju viedokļi: Eiropas Komisija iesniedz priekšlikumus, par kuriem tiek diskutēts Eiropas Parlamentā, pirms tiek pieņemts galīgais lēmums Ministru Padomē. Noteiktos gadījumos Parlaments var apturēt vai, atsevišķos, pat noraidīt lēmumu. Dažreiz Parlaments var darboties tikai kā padomdevējs. Lēmumu pieņemšanas procedūras, pēc kurā vadīties ir noteikta ES pamatlīgumos.
Parlamenta sekretariāts, tā administratīvais orgāns, atrodas Luksemburgā.
!!!Pēdējās Eiropas Parlamenta vēlēšanas notika 2014. gadā.!!!
Vēlēšanu statistika:
Salīdzinot ar 2009. gada vēlēšanām, lai gan neliels, tomēr vērojams sieviešu skaita pieaugums Parlamentā – 36,88 procenti 2014. gadā salīdzinājumā ar 35,05 procentiem 2009. gadā. Savukārt atkārtoti ievēlēto EP deputātu skaits gandrīz nav mainījies – 2014. gadā 49,4 procenti deputātu ir atkārtoti ievēlēti (2009. gadā tiek bija 49,59 procenti).
Maksimālie un minimālie rādītāji:
Par EP priekšsēdētāju atkārtoti ievēl Martinu Šulcu no Vācijas, kurš vadīs Parlamentu līdz 2017. gada janvārim.
Latvijas deputāti darbosies astoņās EP komitejās: Sandra Kalniete, Andrejs Mamikins un Iveta Grigule darbosies
Ārlietu komitejā, Valdis
Dombrovskis — Budžeta
komitejā, Artis Pabriks — Starptautiskās tidzniecības
komitejā. Tatjana Ždanoka būs Nodarbinātības komitejas un
Lūgumrakstu komitejas locekle, Krišjānis
Kariņš turpinās darboties
Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā, savukārt Roberts Zīle — Transporta komitejā. Iveta Grigule
bez Ārlietu komitejas darbosies arī Drošības un aizsardzības apakškomitejā.
________________________________
Izmantotie avoti:
1. http://lv.wikipedia.org/wiki/Eiropas_Parlaments
2. http://www.europarl.europa.eu/news/lv/news-room/content/20140708STO51844/html/Jauniev%C4%93l%C4%93tie-EP-deput%C4%81ti-fakti-un-skait%C4%BCi
3. http://www.elections2014.eu/lv/news-room/content/20140630IPR51020/html/Par-EP-priek%C5%A1s%C4%93d%C4%93t%C4%81ju-atk%C4%81rtoti-iev%C4%93l-Martinu-%C5%A0ulcu
4. http://www.europarl.lv/lv/jaunumi/2014/julijs/press-release-2014-july-4.html;jsessionid=A14721D2DC8794137630
DB3E8614FE18
Комментариев нет:
Отправить комментарий